Brīži, kas veidojuši PK futbolā vēsturi
2026. gada pasaules čempionāts futbolā jau ir tepat aiz stūra – 48 izlases no visas planētas gatavojas doties uz ASV, Meksiku un Kanādu. Šis būs 23. finālturnīrs, un futbola līdzjutēji visā pasaulē jau sāk skaitīt dienas līdz lielajam sākuma svilpienam.
Iepriekšējos 22 finālturnīros pieredzēti neskaitāmi daudz neaizmirstamu mirkļu – aizraujošas grupu spēles, dramatiskas izslēgšanas cīņas un pasaules līmeņa vārti, taču tas nebūt nav viss.
Šajā rakstā mēs pievēršamies pasaules čempionāta dīvainajai un mazāk apspriestajai vēsturei – iedziļinoties sazvērestību teorijās, neparastos notikumos, strīdīgos brīžos un pat tumšākos stāstos, kas veidojuši leģendas par šo turnīru.
Strīdīgie brīži
Dieva roka
1986. gada ceturtdaļfinālā Djego Maradona kļuva vienlaikus par varoni un ļaundari. Viņa otrie gūtie vārti pret Angliju bieži tiek dēvēti par vieniem no visu laiku labākajiem – argentīnietis apsteidza gandrīz pusi pretinieku komandas un eleganti noslēdza episko reidu ar precīzu sitienu, taču viņa pirmais “ieguldījums” šajā spēlē bija krietni mazāk cēls.
Otrā puslaika sākumā Maradona izlēca gaisā, lai cīnītos par brīvo bumbu ar Anglijas vārtsargu Pīteru Šiltonu. Nevis izmantojot galvu, Maradona pacēla dūri un ar to iegrūda bumbu vārtos. Tiesneši pārkāpumu nepamanīja, un Argentīna izvirzījās vadībā ar 1:0.
“[Šie vārti tika gūti] mazliet ar Maradonas galvu, un mazliet ar Dieva roku,” viņš nerātnā tonī sacīja pēc mača.
Pārāk agrā svilpe
Kad Brazīlija pirmoreiz iziet laukumā pasaules čempionātā, tas vienmēr ir īpašs brīdis. Tā bija arī 1978. gadā. Brazīlija bija ielozēta sarežģītā grupā kopā ar Spāniju, Austriju un Zviedriju – katra spēle bija izšķiroša, jo komanda vēlējās labot neveiksmīgo sniegumu iepriekšējā turnīrā.
Zviedri izrādījās sīksti pretinieki, un rezultāts ilgi turējās 1:1. Brazīlija pastiprināja spiedienu un jau sākās kompensācijas laiks, kad Ziko pēc stūra sitiena ar galvu raidīja bumbu vārtos.
Taču velsiešu tiesnesis Klaivs Tomass bija iecerējis ko citu. Viņš neizprotami veica beigu svilpi brīdī, kad Ziko jau bija triecis bumbu, bet tā vēl nebija šķērsojusi vārtu līniju. Brazīlija bija šokā – vārti netika ieskaitīti.
Batistona smagā sadursme
Traumas futbolā ir ierasta parādība – saišu plīsumi, muskuļu traumas, pat lūzumi. Taču ik pa laikam notiek kas tāds, kas šokē visus skatītājus. Patrika Batistona trauma 1982. gadā nebija nevainīgs sadursmes brīdis.
Rietumvācija un Francija tobrīd aizvadīja episku pusfinālu. Pagarinājums noslēdzās ar 3:3, un uzvarētāja noskaidrošanai vajadzēja pēcspēles sitienus, kuros vācieši triumfēja.
Otrajā puslaikā francūzis Batistons izskrēja pretī piespēlei, bet viņu brutāli notrieca Vācijas vārtsargs Haralds Šūmahers. Sekas bija šausminoši smagas: izsisti divi zobi, trīs salauztas ribas un bojāti skriemeļi. Francija pat nesaņēma brīvsitienu.
Sazvērestību teorijas
Apzināti saindēta ūdens pudele?
Ikviens, kas kaut nedaudz pārzina Dienvidamerikas futbolu, zina, ka starp Brazīlijas un Argentīnas izlasēm valda sena un dziļa sāncensība. Komandas tikās 1990. gada astotdaļfinālā, un Argentīna uzvarēja ar 1:0, lai gan lielāko daļu spēles Brazīlija bija pārāka.
Pēc mača Brazīlijas aizsargs Branko apsūdzēja Argentīnu negodīgā rīcībā. Viņš sacīja komandas biedriem, ka pretinieku fizioterapeits Migels di Lorenco viņam piedāvājis ūdens pudeli, un, kad Branko no tās padzērās, viņš pēkšņi sācis justies miegains. Branko apgalvoja, ka dzēriens bijis sajaukts ar nomierinošiem līdzekļiem.
Pēc daudziem gadiem Djego Maradona intervijā šķietami apstiprināja šo stāstu. Tajā brīdī jau tas bija mazsvarīgi.
Hihonas kauns
Alžīrija, piedaloties finālturnīrā pirmo reizi 1982. gadā, savā pirmajā mačā sarūpēja sensāciju un uzvarēja Rietumvāciju ar 2:1. Otrajā spēlē tā ar 0:2 piekāpās Austrijai, taču pirms trešās kārtas vēl saglabāja izredzes tikt nākamajā grupu posmā.
Alžīrieši ar 3:2 pieveica Čīli un nonāca lieliskā situācijā. Nākamajā dienā Austrijai bija jāspēlē pret Rietumvāciju. Vienīgais rezultāts, kas garantētu abu Eiropas komandu iekļūšanu nākamajā kārtā un izslēgtu Alžīriju, bija minimāla vāciešu uzvara ar mazu rezultativitāti.
Nav grūti uzminēt, kas notika tālāk. Rietumvācija 11. minūtē izvirzījās vadībā ar 1:0, un tad abas komandas atlikušajā spēles laikā sāka bezmērķīgi piespēlēt bumbu viena otrai, izvairoties no jebkādiem uzbrukumiem. Hihonas tribīnēs līdzjutēji skaļi izteica neapmierinātību, taču mačs beidzās 1:0 Rietumvācijas labā, un Alžīrija tika izslēgta.
Ērts zaudējums
Argentīna 1978. gada turnīrā atradās uz izkrišanas sliekšņa, radot reālu iespēju, ka mājinieki cietīs milzīgu kaunu. Lai saglabātu cerības uz izkļūšanu no otrās grupu kārtas un vienlaikus izslēgtu Brazīliju, Argentīnai Peru bija jāuzvar ar vismaz četru vārtu starpību – šķietami ļoti sarežģīts uzdevums.
Kad Cēzara Luisa Menoti vadītā komanda uzvarēja ar 6:0, sākās intensīvas spekulācijas. Tika runāts, ka Argentīnas militārā valdība saviem Peru kolēģiem piedāvājusi dažāda veida “labvēlību”, lai nodrošinātu mājiniekiem vēlamo rezultātu.
Tomēr stāsts nebija tik viennozīmīgs. Analizējot spēli, jāatzīmē, ka Peru vārtsargs Ramons Kiroga izdarīja vairākus izcilus atvairījumus, kas vismaz norāda uz to, ka viņš diez vai būtu bijis informēts par jebkādu sarunāšanu.
Neparastākie notikumi
Astoņkājis pareģis
Pirms lieliem turnīriem futbola līdzjutēji visā pasaulē mēdz izteikt savas prognozes. Parasti tas ir tikai cilvēku nodarbošanās lauks, taču 2010. gadā pie vārda gribēja tikt arī kāds astoņroku molusks.
Astoņkājis Pauls kļuva par sensāciju Dienvidāfrikā notikušā turnīra laikā – viņš pareizi paredzēja astoņu spēļu iznākumu, no kurām septiņas bija ar Vācijas izlases dalību, kur Pauls “dzīvoja” savā akvārijā.
Viņam tika piedāvātas divas caurspīdīgas plastmasas kastītes, katra marķēta ar konkrētās spēles komandu karogiem. Pauls izvēli izdarīja, atverot vienu no tām. Savu “karjeru” viņš noslēdza ar precīzu prognozi, paredzot Spānijas uzvaru pār Nīderlandi finālā.
Trofeja pazūd
Pirms 1966. gada turnīra Anglijā Žila Rimē trofeja tika izstādīta Londonā. Drošība bija pastiprināta, tomēr kādam izdevās apmānīt apsardzi un nozagt trofeju tieši no izstādes.
Varas iestādes drudžaini centās atrast pazudušo kausu, taču veselu nedēļu meklējumi bija bez rezultātiem. Tikai pēc septiņām dienām suns vārdā Piklss, pastaigājoties ar saimnieku Londonas dienvidos, pēkšņi sāka ostīt apkārt kādai automašīnai.
Un tur, blakus ritenim, avīzē ietīta, gulēja Žila Rimē trofeja. Piklss saņēma Nacionālās Kinoloģiskās aizsardzības līgas sudraba medaļu, bet tā saimnieks – 5000 mārciņu lielu naudas balvu.
Trīs dzeltenās kartītes
Divas dzeltenās kartītes nozīmē sarkano – izņemot tad, kad tā nenotiek. 2006. gadā Austrālija izšķirošā F grupas cīņā tikās ar Horvātiju. Tā bija trešā spēļu kārta, un abas komandas cīnījās par otro vietu grupā. Horvātijai vajadzēja uzvaru, Austrālijai pietika ar neizšķirtu.
Horvātija atradās vadībā ar 2:1, kad Josipam Šimuničam tika parādīta dzeltenā kartīte. Otrā sekoja 90. minūtē, kad rezultāts jau bija 2:2 un horvāti atradās izkrišanas priekšā, taču tiesnesis Greiems Pols bija aizmirsis, ka viņš Šimuniču jau reiz brīdinājis – sarkanā kartīte netika parādīta.
Tikmēr kompensācijas laikā Šimuničs pārkāpa noteikumus vēlreiz. Pols viņam parādīja trešo dzelteno kartīti šajā spēlē un tikai tad beidzot izvilka arī sarkano.
Turnīra tumšā puse
Aizkavēts brīvsitiens
Televīzijas skatītāji savām acīm nespēja noticēt. 1974. gada grupu turnīra spēlē Brazīlija ieguva tiesības izpildīt brīvsitienu pret Zairu. Pirms sitiena izpildes Zairas aizsargs Mepu Ilunga pēkšņi izskrēja no aizsardzības sienas un aizšāva bumbu tālu prom no soda laukuma.
Sākotnējie skaidrojumi bija pilni augstprātības – tika apgalvots, ka “nabaga afrikāņi nemaz nezina spēles noteikumus”. Patiesība bija daudz tumšāka. Ilunga to izdarīja, jo vēlējās tikt noraidīts – tā bija viņa protesta forma pret valsts diktatorisko režīmu.
Tika arī uzskatīts, ka Ilunga mēģinājis vilkt laiku. Zairas līderis Mobutu Sese Seko esot brīdinājis izlasi, ka tā nedrīkst zaudēt ar vairāk nekā trīs vārtu starpību. Tobrīd Brazīlija bija vadībā ar 2:0, un Zaira darīja visu, lai rezultāts tāds arī paliktu.
Kolumbijas traģēdija
Kolumbijai 1994. gadā bija milzīgas cerības. Iepriekšējā gadā komanda kvalifikācijā bija satriekusi Argentīnu, un daudzi Kolumbiju uzskatīja par sensacionāliem favorītiem turnīrā ASV.
Taču viss izvērtās katastrofāli. Kolumbija tika izslēgta jau pēc trim spēlēm. Otrajā mačā tā ar 1:2 zaudēja mājiniekiem amerikāņiem, un tieši šajā spēlē Andresam Eskobaram gadījās liktenīga kļūda – viņš neveiksmīgi novirzīja piespēli savos vārtos un panāca 1:0 ASV labā.
Atgriežoties Kolumbijā, Eskobars tika nošauts pie naktskluba Medeljīnā. Viņš mira vēlāk slimnīcā, būdams tikai 27 gadus vecs.
Strīdīgie rīkotāji
Cīņā par 2022. gada turnīra rīkošanu piedalījās ASV, Dienvidkoreja, Japāna, Austrālija un Katara. FIFA pašas izvērtējums pirms balsojuma Kataras kandidatūru raksturoja kā “augsta operacionālā riska”, taču tas netraucēja mazajai Persijas līča valstij uzvarēt konkurentus.
Izvēle bija neparasta. Katara ir ļoti neliela valsts, kurai trūkst dziļu futbola tradīciju. Tā bija ierauta FIFA korupcijas skandālos, un sagatavošanās laikā valsts tika apsūdzēta dažādos cilvēktiesību pārkāpumos.
Neskatoties uz to, turnīrs notika 2022. gada ziemā. Futbols bija aizraujošs, tomēr skandālu ēnu no šī pasākuma nebija iespējams aizslaucīt.
