FIBA Pasaules kausa izcīņa – svarīgākais, kas jāzina par šo turnīru
Foto: FIBA
FIBA (Starptautiskās Basketbola federācijas) Pasaules kausa izcīņa (kas realitātē ir FIBA pasaules čempionāts basketbolā) tiek rīkota jau kopš 1950. gada un šobrīd tas ir viens no svarīgākajiem šī sporta veida forumiem. Esošajā formātā turnīrā piedalās 32 valstsvienības no visām FIBA administratīvajām zonām jeb reģioniem.
Šāda izspēles kārtība pastāv gan salīdzinoši nesen – vien no 2019. gada, bet iepriekš turnīrā piedalījās tikai 24 vienības (iepriekš komandu skaits bijis vēl mazāks dažādos laikos).
Tāpat 2019. gadā tāpat notika ciklu maiņa. Turnīrs vēl joprojām norisinās ik pēc četriem gadiem, taču 2018. gada Pasaules kausa izcīņa tika pārcelta par vienu gadu, lai tā norise nepārklātos ar pasaulē tik populāro FIFA Pasaules kausu.
“Betsafe.lv” saviem klientiem piedāvā plašu likmju klāstu FIBA basketbolu, kā arī regulāri iepriecina spēlētājus ar dažādiem īpašajiem piedāvājumiem. Pašu svarīgāko informāciju par turnīru iespējams lasīt šeit.
Kā kvalificēties finālturnīram?
Lai iekļūtu finālturnīrā, komandām jāiziet kvalifikācija savā zonā jeb reģionā. Ja iepriekš kvalifikācija notika vasaras mēnešos, tad kopš 2017. gada FIBA ieviesusi citu sistēmu, proti, kad mači notiek aktīvās klubu sezonas laikā.
Īpaši spēku samēru tas mainīja Eiropas zonā, ņemot vērā, ka FIBA ir konflikts ar ULEB organizāciju, kura ir atbildīga par kontinenta spēcīgākā klubu turnīra ULEB Eirolīgas rīkošanu. Proti, ULEB nav paredzējusi izlašu logu pārtraukumus savas sezonas laikā, tādējādi labākie spēlētāji nevar palīdzēt savām izlasēm šajā laikā. No tā cieš arī spēles kvalitāte, bet pagaidām nav signālu, ka FIBA būtu gatava pārskatīt šo formātu.
Kvalifikācijas cikls tiek aizvadīts 15 mēnešu nogrieznī, tiekot aizvadītām divām atlases kārtām ar kopumā sešiem (Āfikas zonā pieciem) spēļu, tā sauktajiem, logiem.
No Eiropas zonas (FIBA Europe) turnīram kvalificējas 12 komandas. No Amerikas (gan dienvidu, gan ziemeļu) reģiona (FIBA Americas) tās ir septiņas vienības, bet no Āzijas zonas (FIBA Asia), ieskaitot Okeāniju, vēl septiņas, bet no Āfrikas kontinenta vēl piecas izlases.
Ierasti vieta tiek piešķirta arī turnīra rīkotājvalstij, taču 2023. gada FIBA Pasaules kausa pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē norisināsies uzreiz vairākās valstīs vienlaicīgi – Japānā, Filipinās un Indonēzijā, tādējādi arī izmainot šīs zonas kvalifikācijas turnīra nosacījumus.
Vēsture – kuras valstis ir bijušas veiksmīgākās?
Kaut gan “FIBA World Cup” tiek rīkots jau kopš 20. gadsimta vidus, tā vēsturē par čempioniem kronētas tikai sešas valstis – Argentīna, ASV, Brazīlija, Dienvidslāvija, PSRS un Spānija. Divas no tām vairs nepastāv (PSRS un Dienvidslāvija), bet Dienvidamerikas pārstāves Argentīna un Brazīlija pie tituliem tikušas līdz 1963. gadam, kad basketbola spēle tikai sāka uzņemt savus globālos apgriezienus.
Jātceras arī, ka līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ASV uz šiem čempionātiem sūtīja amatierus vai studentus. Runājot precīzāk, pirmo reizi FIBA Pasaules kausā spēlētāji no NBA piedalījās 1994. gadā. Tas gan nav traucējis ASV kļūt par panākumiem bagātāko valsti. Tās kontā pieci tituli, trīs sudraba un četras bronzas medaļas.
Piecas reizes triumfējusi arī Dienvidslāvija, kurai arī trīs otrās un divas trešās vietas. Ar trīs zeltiem, tikpat sudrabiem un divām bronzas godalgām vēsturē iegājusi PSRS izlase. Tās mantiniece Krievija vēlāk (1994. un 1998.) spējusi iekļūt finālā, bet kausu ieguvusi nav.
Divi tituli ir Brazīlijas un Spānijas kontā. Atšķirība ir vien no to “svaiguma”, proti, Brazīlija to paveica turnīra pirmsākumos (1959. un 1963.), kamēr Spānijas triumfi ir pavisam “svaigi” (2006. un 2019.). Viens tituls ir arī Argentīnas kontā – tas notika pašā pirmajā gadā, bet vēl divas reizes argentīnieši spēlējuši finālā.
Neskaitot minētās valstis, kuras ir spējušas triumfēt turnīrā, arī pārējo medaļnieku skaits nav nemaz tik liels. Neskaitot Krievijas divus sudrabus, pa reizei sudrabu izcīnījušas vēl Serbija, Turcija un Grieķija. Kas interesanti – katrai no valstīm kontā ir arī pa bronzas godalgai.
Savukārt trešo vietu vēl izcīnījušas sešas valstis – Francija un Čīle pa divām reizēm, bet Lietuva, Vācija, Horvātija un Filipīnas uz pjedestāla zemākā pakāpiena kāpušas katra pa vienai reizei.
Zīmīgi individuālie spēlētāju sasniegumi
Arī FIBA Pasaules kausa izcīņai ir savi individuālie izcilnieki. Visu laiku rezultatīvākais turnīra spēlētājs ir brazīliešu leģenda Oskards Šmidts. Viņš guvis 906 punktus 34 aizvadītos mačos. Otrajā vietā ir ir argentīnietis Luiss Skola ar 716 punktiem. Viņš tikai nesen noslēdza profesionāļa karjeru.
Jāatzīmē, ka Skola ir arī dalītajā pirmajā vietā pēc aizvadīto maču skaita kopā ar citu Brazīlijas basketbola pārstāvi Ubiratanu Pereiru Macelu. Abi piedalījušies 41 spēlē.
Trešo vietu 29 spēlēs ar gūtiem 594 punktiem ieņem Austrālijas pārstāvis Endrjū Geizs. Labāko desmitniekā (8. vietā) arī atrodas Spānijas “Zelta paaudzes” pārstāvis, 2006. gada PK izcīņas čempions, Pau Gazols (482 punkti 24 mačos).
Vēl viens interesants fakts – FIBA Pasaules kausa izcīņa norisinās kopš 1950. gada, taču katrā no turnīriem allaž bijis cits rezultatīvākais spēlētājs, ņemot par atskaites punktu vidēji spēlē gūtajiem punktiem. Vēsturē bijušas ļoti labas komandas, par kurām plašāk var lasīt šeit.
Latvija – pirmo reizi finālturnīrā
Latvijas vīriešu basketbola izlase FIBA Pasaules kausā nav piedalījusies. Taču tas notiks 2023. gada turnīrā. Latvija veiksmīgi aizvadījusi Eiropas zonas kvalifikācijas turnīru, priekšlaicīgi nodrošinot vietu finālturnīrā, kas norisināsies trīs Āzijas valstīs – Japānā, Filipīnās un Indonēzijā. Tā tika pārrakstīta Latvijas basketbola vēsture.
Kvalifikācija Latvijai bija jāuzsāk no pašas apakšas, jo tā nespēja iegūt ceļazīmi uz 2021. gada Eiropas čempionātu, aizvadot “Arēna Rīga” pirms kvalifikācijas kārtu, kur bija jāsacenšas ar Bulgārijas un Rumānijas izlasēm (ar katru pa divām reizēm).
Visos mačos tika izcīnītas uzvaras, kas ļāva iekļūt pamata kvalifikācijas turnīrā. Tur pirmajā apakšgrupā Latvijai pretī stājās Serbija, Beļgija un Slovākija. Pēc pirmajā spēlē piedzīvotā sāpīgā zaudējumu viesos pret Serbiju 101:100 (pagarinājumā), turpmākajā tā gaitā Latvija līdz noslēdzošajam logam, kas noslēgsies 2023. gada februāra izskaņā, ir izcīnījusi visas uzvaras – kopskaitā deviņas.
FIBA Pasaulas kausa kvalifikācija – cik vēl nezināmo dalībnieku?
Šobrīd nākamais un daudzām valstīm izšķirošais logs norisināsies 2023. gada februārī, precīzāk – tā izskaņā. Jau šobrīd, neskaitot Latviju, vietu finālturnīrā nodrošinājušas arī Grieķija, Vācija, Somija, Slovēnija (visas no J grupas), Francija, Lietuva (K grupa), kā arī Spānija un Itālija (L grupa).
Tas nozīmē, ka ir palikušas brīvas trīs vietas.
L grupa
Sāksim ar L grupu, kur spāņi un itāļi jau jūtas drošas par savām vietām. Šobrīd trešo vietu ar bilanci 4-4 dala Gruzija un Islande, bet vietu zemāk un ar dzīvu sapni par PK finālturnīru ir arī latviešu speciālista Ainara Bagatska vadītā Ukrainas izlase.
Tai atlikušas divas spēles – 23. un 27. februārī sākumā viesos ar Itāliju un tad Latvijā, kur tā kara dēļ aizvada spēles, ar Nīderlandi. Tikmēr Gruzijai jāspēlē ar Nīderlandi un Islandi, kas nozīmē, ka, visticamāk, uzvarētājs arī paliks trešajā vietā. Taču Ukrainai par labu runā fakts, ka pret abām – gan Islandi, gan Gruziju – tai ir labāka savstarpējo spēļu attiecība.
Tātad, ja Ukraina uzvar abas sava spēles, bet Islande zaudē gan gruzīniem, gan spāņiem, bet gruzīni bez uzvaras pār Islandi zaudē Nīderlandei (kas gan ir maz ticami), tālāk tiek Bagatska vadītie vīri. Vislabākais variants – ja Islande uzvar Gruziju, bet zaudē Spānijai un Gruzija tad var uzveikt Nīderlandi.
K grupa
Šeit pirmās divas vietas aizņēmušas Francija (8-2) un Lietuva (8-2). Uz trešo vietu kāro Balkānu valstis – Melnkalne (6-4) un Bosnija un Hercegovina (5-5). Un nedrīkst aizmirst arī Ungāriju (5-5). Izšķiroša ļoti būs 23. februāra spēle, kur bosnieši savā laukumā uzņems Melnkalnes basketbolistus, kuri pirmajā spēlē uzvarēja ar 19 punktu pārsvaru.
Tāpēc maz ticams, ka tiks apspēlēts tik liels deficīts, bet uzvara Bosnijai un Hercegovinai ir nepieciešama “kā ēst’, lai turpinātu cīņu par biļeti uz FIBA Pasaules kausa finālturnīru.
Vēl viņiem mačs ar Ungāriju, kamēr Melnkalnei būs jāuzņem Čehija, kur mājiniekiem pietiks ar uzvaru. Arī, ja Ungārija vai Bosnija izcīnītu divas uzvaras, jo tā ir abām vienībām priekšā divu spēļu summā (ja vien bosnieši neuzvar ar 20 vai vairāk punktiem).
I grupa
Tā ir grupa, kurā Latvija un Grieķija jau ir nodrošinājusšs sev vienu no 12 Eiropas zonas kvotām. Par atlikušo vietu reāli cīnīsies Serbija, Turcija un Beļģija. Lielbritānija arī paliks pēdējā vietā.
Serbijai palicis izbraukuma mačs Grieķijā mājās spēle ar britiem. Turcijai ir mājas spēle ar Latviju un izbraukums Beļģijā. Ja Serbija izcīna kaut vienu uzvaru, tā ir priekšā Turcijai. Savukārt Beļģijai vēl ir spēle ar Lielbritāniju viesos. Ja tā uzvar abos mačos, kamēr Serbija abos zaudē, tad beļģi ieņems vietu finālturnīrā. Tas gan ir maz ticams.
Pilnu atlikušo spēļu kalendāru, kā arī aizvadīto spēļu statistisku un šī brīža kopvērtējumu visās grupās var aplūkot šeit.
Likmes uz FIBA Pasaules kausu – kā kvalifikāciju, tā finālturnīru
FIBA Pasaules kauss ir ne tikai pasākums, kas piesaista globāla mēroga uzmanību mērāmu simtiem miljonu (vienu gadu tas pat sasniedzis ap 800 miljonu skatītāju skaitu). Tas ir arī ļoti populārs notikums starp mūsu sporta totalizatora spēlētājiem.
Ienāc mūsu mājas lapā, kur tu vari izdarīt likmes kā uz kvalifikācijas, tā arī uz finālturnīra spēlēm! Likmju piedāvājumā ir iespēja prognozēt spēļu uzvarētājus, handikapus (plus / mīnuss), kopā gūto punktu skaitu (vairāk / mazāk) gan spēlētājiem, gan komandām, un daudz ko citu!
